Melnais nakteņš - zāles dārzā

Viengadīgo no melnās nakteņu dzimtas dārznieki reti audzē, biežāk tas aug kā nezāle. Augs sasniedz 70 cm augstumu, zied no jūlija līdz oktobrim, augļi - melnās ogas nogatavojas attiecīgi no augusta līdz vēlam rudenim. augs ir ārkārtīgi nepretenciozs un sastopams gandrīz visā Eirāzijā, ieskaitot ziemeļu reģionus un Sibīriju. Šī auga ogas ir ēst kopš seniem laikiem. Tiesa, svaigiem augļiem ir nepatīkama smaka, tāpēc tos izmanto kā pīrāgu pildījumu, un tiek gatavots ievārījums. Pārtikai var izmantot tikai nogatavojušās ogas, zaļie augļi satur toksiskas vielas, kuras nogatavojoties tiek iznīcinātas.

Visas augu gaisa daļas satur karotīnu, cukurus, C vitamīnu, organiskās skābes, miecvielas, saponīnus, glikozoīdus. Melnajai nakteņai ir pretsāpju un nomierinoša iedarbība, tāpēc to plaši izmanto tautas medicīnā. Neirozes, spastiskas sāpes, urīnpūšļa spazmas, krampju lēkmes mazina un vājina, ņemot zāļu novārījumus un uzlējumus, nogatavojušos ogu sulu. Lapu uzlējumi tiek iepilināti ar saaukstēšanos, uzklāti uz abscesiem un pietūkumiem. Naktssveces ziediem ir atkrēpošanas, diurētisks un caurejas efekts.

Nogatavojušies augļi palīdz izārstēt difteriju un kakla sāpes, bezmiegu un vēdera pilienus. Reimatismu, podagru, artrītu, osteohondrozi ārstē arī ar zālēm, kuru pamatā ir melnais naktssveces. Hipertensijas gadījumā noder nogatavojušās nakteņu ogas, tās palīdz pazemināt asinsspiedienu. Jāatceras, ka tos nevar nekontrolēti uzņemt, jo augs ir indīgs, tas var izraisīt nelabumu, vemšanu. Atcerieties, ka "pilienā ir zāles, kausiņā ir inde".