Piparu audzēšana atklātā laukā

Paprikas pieder naktssveces ģimenei. Viņa lauksaimniecības tehnoloģija daudz neatšķiras no tomātiem, taču jums jāņem vērā dažas nianses, kas raksturīgas šim konkrētajam augam. Tas ļoti slikti panes melnrakstus un temperatūras izmaiņas, tāpēc vidējā joslā tos parasti audzē siltumnīcās. Piparu audzēšanai atklātā laukā ir jēga tikai tad, ja izvēlaties agrīnās nogatavināšanas šķirnes. Produktivitāte šajā gadījumā lielā mērā ir atkarīga no vietas izvēles. Tam jābūt saulainam un pasargātam no vēja, piemēram, dzīvžoga, siltumnīcas sienas vai augstākām kultūrām.

Pipariem nepatīk māla, skābās un sārmainās augsnes. To nevar stādīt pēc kartupeļiem un tomātiem, jo ​​tiem ir izplatītas slimības un kaitēkļi. Augsni sagatavo rudenī, pievienojot tai kompostu un superfosfātu vai pavasarī, to izrokot ar humusu un pelniem. Stādus vajadzētu stādīt pēc pavasara sala riska pazušanas. Kā jūs zināt, pipari nepieļauj transplantātu ļoti labi un pēc tā var sāpināt ilgu laiku, tāpēc jums jācenšas nesabojāt sakņu sistēmu. Nolaisties mākoņainā laikā vai vismaz vakarā.

Pāris nedēļas pēc stādīšanas, ziedēšanas un augļu iestatīšanas laikā barojiet augu ar minerālu vai organiskiem mēslošanas līdzekļiem. Neļaujiet arī augsnei izžūt. Audzējot piparus atklātā laukā, pēc katras laistīšanas vai lietus augsne ir jāatbrīvo, lai neveidotos garoza. Lai palielinātu augļus, papriku vislabāk novākt tehniskā gatavības stāvoklī. Viņi labi nogatavojas telpās, līdzīgi kā tomāti.