Dīgšanas sēklas: pamatnoteikumi un smalkumi
Termins "sēklu dīgtspēja" tiek lietots, lai apzīmētu laika periodu no sēklas stādīšanas līdz dzīvotspējīgu, atvērtu stādītu, spēcīgu stādu ražošanai. Dažu veidu kultivētie augi ir piemēroti sēšanai tiešās augšanas vietā bez iepriekšējas dīgšanas. Parasti sēklu dīgšana jāsāk pašā pavasara sākumā vai pat ziemas beigās: šajā gadījumā, tuvāk siltuma atnākšanai, jūs saņemsiet spēcīgākus veselīgus augus.
Šī procesa galvenais uzdevums ir pagarināt kultūras augšanas laiku un tā rezultātā iegūt vairāk augu no diedzētām sēklām, kas, cita starpā, būs daudz izturīgākas pret temperatūras galējībām, nelabvēlīgiem laika apstākļiem apstākļi un citi negatīvi faktori. Dažos gadījumos dīgtspēju izmanto, lai iegūtu agrāku ražu.
Sēklu dīgšana jāveic labi apsildītās un labi apgaismotās telpās, savukārt kastes vai podus ar augsni vislabāk novietot uz palodzēm, kas vērstas uz dienvidiem, vai īpaši šim nolūkam paredzētās siltumnīcās. Atsevišķi jāuzsver, ka, ja sēklas sēj kastēs pat ziemā, kad dienasgaismas laiks ir pietiekami īss, tām noteikti jāorganizē papildu apgaismojums. Diedzētām sēklām ir nepieciešama ļoti rūpīga aprūpe: tām jābūt regulāri, bet tajā pašā laikā rūpīgi aplaistītām, no augsnes jāizņem visām nezālēm, kā arī laiku pa laikam jāatšķaida, atstājot tikai stiprākās sēklas, kas piemērotas turpmākai kultivēšanai.
Tīrs ūdens un mērena temperatūra ir lielākās graudaugu dīgtspējas atslēga. Tomēr, ja ūdens sāk stagnēt un graudi tiek mērcēti pārāk ilgi, daži no tiem var pasliktināties.