Parastā egle

Parastā egle ir spēcīgs, vienmāju, mūžzaļš koks ar skaistu konusa formas vainagu, kas sākas no stumbra pamatnes. Stumbrs ir pārklāts ar pelēku mizu, kas dažām sugām līdz vecumdienām ir plāna un gluda, savukārt citās tā ir bieza un dziļi saplīsusi.

Parastajai eglei ir spēcīga sakņu sistēma, kas nonāk dziļi augsnē. Adatas ir mīkstas, plakanas, tās atrodas spirālveidīgi uz dzinumiem un dažreiz ķemmējas no dzinuma abām pusēm, jo ​​adatas savītas pamatnē. Parastās egles raksturīgā iezīme ir vertikālie konusi, kas nogatavojas pirmajā gadā un drūp, lai atbrīvotu sēklas.

Egles vainaga konuss ir slaids, šaurs, skaidri iezīmēts. Skuju zaļums ir tumšs, spīdīgs, tā apakšpusē ir baltas stomu svītras, kas piešķir egļu izskatam krāšņumu un krāšņumu. Parastā egle tiek izmantota ainavu dārzkopībā. Egle labi izskatās aleju un grupu stādījumos kombinācijā ar kļavām, baltā stumbra bērziem, samtu un dažādiem krūmiem. Egle tiek izmantota arī, lai izveidotu dzīvas sienas bez apgriešanas. Ilgstošas ​​egļu zaru adatas ir priekšrocība, ja tās izmanto floristikā. Egle labi sader ar citiem lieliem kokiem (priede, egle, lapegle). Parastā egle zied maijā vai jūnija sākumā.

Egle satur kamparu, ēterisko eļļu, tokoferolu (E vitamīns), askorbīnskābi, sveķus, fitoncīdus, miecvielas. Mizu, skujas un egļu konusus tautas medicīnā izmanto ūdens uzlējumu, novārījumu un tinktūru veidā.